sprukstes,

1) s. sprukstis;

2) = ķe̦za: biju lielās sprukstēs Iw. In der Bed. 2 wohl zu spruga(s).

Avots: ME III, 1023

sprukstes,

1): auch Pussen, Schnehpeln; bērs sprukstes (acc.) virsū Tdz. 57633, 1.

Avots: EH II, 561