sprūda
sprūda,
1) s. sprūds;
2) das Gedränge einer sehr dichten Menge:
pie kases bija liela sprūda RA. pati tiesas istaba jau pilna, bet priekšnamā . . . e̦suot īsta sprûda 2 Janš. Bandavā I, 140. Zu sprûst.
Avots: ME III, 1025
1) s. sprūds;
2) das Gedränge einer sehr dichten Menge:
pie kases bija liela sprūda RA. pati tiesas istaba jau pilna, bet priekšnamā . . . e̦suot īsta sprûda 2 Janš. Bandavā I, 140. Zu sprûst.
Avots: ME III, 1025