*spulga od. *spulgs, der Glanz, Schein, Schimmer: viņa acīs redzēja... burvīgu spulgu JR. V, 91. varbūt viņa ieraudzīja manī kādu se̦nu atmiņu, pirmā mīļākā spulgu? Ezeriņš Leijerk. I, 29.

Avots: ME III, 1028

spulga,

1): spulgas apžilbinātās acis A. Upītis Kailā dzīvība 38; ‡

2) fackelartiges Feuer in einer zum Illuminieren dienenden irdenen Schale
(r. плошка; Neologismus).

Avots: EH II, 563