dūkaņa
[dũkaņa (?)"ein Waldgeist weiblichen Geschlechts" Stuhrhof: dūkaņas mežā spuokuojas. Vgl. dūkņa I.]
Avots: ME I, 525
Avots: ME I, 525
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'spuokuojas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'spuokuojas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (3)
peikoties
peikuôtiês "?": peikuojas ("spuokuojas">spuokuojas") kâ spuoks pa tumsu (?) Alksn: Zund.
Avots: ME III, 192
Avots: ME III, 192
spokot
spuokuôt,
1) intr., spuken
(mit uô ) C.: rijā ļuoti spuokuoja Dīcm. pas. v. I, 18. brīžam spuokuoja biedīgs tukšums Austriņš Daugava I, 978;
2) tr., "?": zvaigznīte vēl spīd spuokuodama mērķus tālus Vēr. I, 1466. Refl. -tiês,
1) spuken
Freiziņ, Wid.: ķē̦ms spuokuojas LP. VII, 444. baidekļi spuokuojās Etn. IV, 84;
2) albern, sich lächerlich gebärden
Wid.
Avots: ME III, 1035
1) intr., spuken
(mit uô ) C.: rijā ļuoti spuokuoja Dīcm. pas. v. I, 18. brīžam spuokuoja biedīgs tukšums Austriņš Daugava I, 978;
2) tr., "?": zvaigznīte vēl spīd spuokuodama mērķus tālus Vēr. I, 1466. Refl. -tiês,
1) spuken
Freiziņ, Wid.: ķē̦ms spuokuojas LP. VII, 444. baidekļi spuokuojās Etn. IV, 84;
2) albern, sich lächerlich gebärden
Wid.
Avots: ME III, 1035