spẽjîgs Wolm., spèjîgs C., PS., fähig, vermögend: ražuot spējīgs Stari 11, 966. Subst. spẽjîgums, das Fähigsein Konv. ² 795.

Avots: ME III, 991

spẽjîgs: kad es vēl biju s. (kräftig) Seyershof.

Avots: EH II, 549