spêriẽns, ein starker Schlag oder Stoss; der Schlag eines Pferdes; ein Donnerschlag: Pēterburgas avīzēm nācās pārciest gŗūtus spērienus Vēr. I, 1444. viņa raksts duod spērienu duomām . . . A. XXI, 593. ķēves spēriens nesāp Br. sak. v, 517. pē̦rkuoņa spēriens LP. VII, 488.

Avots: ME III, 993

spêriẽns: (pē̦rkuona) aukstais ("bez degšanas") s. Salis. spērš[u] deviņus spērieniņus BW. 15976 var.

Avots: EH II, 549