stabausis,

1) der wie eine Säule steht
Neik., Gr.-Jungfernh. n. U.;

2) das Pferd
(scherzhaft) Kand., Tals.;

3) "?": čavainīte gauži raud stab-ausīšu kalniņā LP. VII, 69;

4) "ein altes Haus"
Ar.

Avots: ME III, 1036

stabausis,

1): "ein steifer, trotziger Mensch"
Sermus; "ein Eigensinniger" Neuhausen; "ein plumpes, dummes, faules Wesen" Jērcēni; "neveikls, neapķērīgs cilvēks" Grünh.; "ein sehr ungeschickter, teilweise auch träger Mensch" Grundsahl; "sliņķis; nemākulis; stulbs, stīvs cilvē̦ks" Drobbusch, Ronneb., Salisb.; ‡

5) "luopiņš, īpaši jē̦rs ar ļuoti stīvām ausīm" Grünh.

Avots: EH II, 566