stablis, ein nasses Holzstück Gr.-Buschhof: atduod... vaiņucen[u] par sliktuo tautu dē̦lu kâ par stabļa (Var.: praula) gabaliņu BW. 24442, 2 (aus Kr. Ludsen). tu guli kâ stablis Zvirdzine. - Vgl. stabji.

Avots: ME III, 1036

stablis,

1): "sauss prauls" Nautrēni; ‡

2) "stīvs, neveikls zirgs vai cilvē̦ks" Bērzgale. - stablis: stabļa für stabis: stabļa < stabja?

Avots: EH II, 567