staipeknis,

1) staipeknis Preili n. FBR. VIII, 12, Wenden, die Ranke;
(stàipekņi ² Lis.) Bärlapp (lycopodium L.) RKr. II, 73, N.-Peb. (staipekņi), Planhof (stàipêknis); ceļa staipeknīši, potentilla anserina L. Lös. n. RKr. III, 72; zaķa staipekņi, lycopodium annotinum L. Dond., Riga n. RKr. III, 71: vīna staipekņu ē̦na MWM. v. J. 1899, S. 130. egles pāraug staipekņus un paegļus Tirzm. klints siênas ar meža staipeknīšiem Vēr. II, 388; stàipekņi 2, Schlingpflanzen Schwanb., Meiran, Warkh., Gr.-Buschhof, (mit aî ² ) Schihbenhof;

2) "?": dzīvā ik uz suoļa ir staipekņi, ne cilvē̦ki, kas ne˙kur negrib iet Saul. Vēr.1, 1 I71;

3) zirnekļu staipekņi, Spinngewebe Meiran, (mit ài ² ) Warkh., Gr.-Buschhof. Zu stàipît.

Avots: ME III, 1040

staipeknis,

1): (stàipekņi ² ) Bärlapp
Kalz., Saikava, Zvirgzdine, (mit ai ) Drosth., Mar.; skaisti staipeknīši BW. 32386;

2): ein Faulpelz
(mit ài ² ) Saikava;

3): auch Bērzgale, (mit âi ² ) Lubn., N.-Schwanb., Zvirgzdine; ‡

4) ein Schleier:
viņa ap tuo (scil.: šūpuli) apņēma šķidru staipeknīti (od. von *staipekne?), kuŗu lielmāte ... bij izrakstījuse Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 246.

Avots: EH II, 568