I staks, gestossener Hanf U., Ogershof n. Etn. I, 20, Nerft, Bielenstein Holzb. 267 (hochle.), Stelph., Vīt. 52; vāli, ar kuŗu mē̦dz piestā staku grūst A. Grīns Septiņi un viens 118. kur būs ņemt staka piestu BW. 20213. ar tiem staka (Var.; kaņepju) pīrāgiem 33259, 1 var. jāsmērējuot ar staka sīvu, t. i. ar tuo sulu, kas izceļas staku grūžuot Etn. III, 174. viņš uz staka, kâ lācis uz me̦dus, er liebt so den Hanf, wie der Bär den Honig Saussen. vgl. staknît 1.

Avots: ME III, 1041, 1042

I staks: auch Lauternsee n. FBR. XVII, 97 (mit einer Beschreibung), Auleja, Erlaa, Gr.-Buschh., Linden in Kurl., Līvāni, Lubn., Memelshof, Morizberg, Saikava, Warkl. (das Rezept dazu aus Warkl. Ceļi VIII, 224); staka ciba Tdz. 47440.

Avots: EH II, 569

II staks "?": izputējis kâ staks (= staks I?) pa zāli, sagt man von jem., dem es schlecht geht od. der ein unordentliches Leben führt Etn. II, 63.

Avots: ME III, 1042