starpan

starpan, Illativform von star̂pa,

1) starpān Rehehusen n. Mag. XX, 2, 38, Adv.;

2) Präpos., zwischen, unter:
starpan mums Katech. v. J. 1586. starpan tiem, kam tas darbs bij jādara Glück II Mos. 36, 8.

Avots: ME III, 1046