steģît, unbeholfen gehen; bē̦rns jau sāk steģît Salis, Jürg. - Refl. -tiês,

1) auf die Beine kommen, sich erheben;
dzē̦rājs pakrita, bet sāka atkal steģīties Jürg., Arrasch;

2) s. steģêties.

Avots: ME III, 1058

steģît: auch Lemb., Lems.; langsam gehen Morizberg; vai tev zirgiem kāds nelabums vai, ka steģī kājām? Ērmanis Gaidītāji 50.

Avots: EH II, 576