steidzīgs

stèidzîgs, Adv. stèidzigi, eilig, rasch U.; steidzīgiem suoļiem Vēr. II, 135. steidzīga lieta, eine eilige Angelegenheit. kāzinieki steidzīgi mijas gan šurp, gan turp Aps. Subst. stèidzigums, die Eiligkeit; Eglīša sajūsmām piemīt liels steidzīgums Vēr. 194.

Avots: ME III, 1058