stibt

stibt, stiebu St., stibu, betäubt werden, betäubt sein Sauken n. U. zur Wurzel von stiba.

Avots: ME IV, 1065


stibt

stibt, ‡

2) vor Kälte erstarren
Domopol, Nautrēni: pirsti sāka s., ka ni gruožus nuoturēt.

Avots: EH II, 578