stiedzēt

stiedzêt, -ẽju,

1) stiêdzêt C., PS., Walk, Wrangelshof, Wolmarshof, Serbigal, Smilt., Lis., stiêdzêt 2 Widdrisch, Hofzumberge, intr., = stīdzēt 2: kartupeļi, labība, puķes, graudi stiedzē;

2) auch stiedzinât Aiviekste, tr., keimen machen
(mit iê) Selsau, Aahof, Schwanb., Erlaa, Odensee, Neugut: stiêdzēt 2 kartupeļus MSil., Widdrisch;

3) lang ausschiessen lassen
Nötk. (mit iê);

4) (der Infinitiv unbekannt) lang auswachsen, sich ausbreiten:
mežs stiêg 2 vie˙nādi tāļāk Segewold. Refl. -tiês, = stiedzêt 1 Nötk. (mit iê), Bauske (mit 2): kam mūžs bez viņas tumsā stiedzējies Rainis Vēja n. l. 102. Zu stīgt.

Avots: ME IV, 1078