stimbans

stimbans (unter stimbe̦ns),

1): kre̦klus šuva, pie stimbana mērīdama BW. 7401 (aus Sessw.). viņš ... nuocē̦rt sievai abas ruokas ... sievai ... piedzimis bērniņš. viņa tuo paņē̦musi, kā varē̦dama, uz stimbaniem ... Pas. IX, 207 (aus Sauken).

Avots: EH II, 579