stipāt

I stipât NB. "neveikli iet": bē̦rns jau sāk s. Vgl. tipât.

Avots: EH II, 580


stipāt

II stipât "?": stāv arklam pakaļā un stipā savu zirģeli Pēt. Av. II, 275.

Avots: EH II, 580