Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'stipu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'stipu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (7)
izstipt
izstipt,
1): tuo ... tur re̦dzē̦dams tâ izstipušu Dünsb. Vecie grieķi II, 107; ‡
2) izstipis Gramsden "nuosprādzis vai tiktāl pamiris, ka jau stīvs".
Avots: EH I, 483
1): tuo ... tur re̦dzē̦dams tâ izstipušu Dünsb. Vecie grieķi II, 107; ‡
2) izstipis Gramsden "nuosprādzis vai tiktāl pamiris, ka jau stīvs".
Avots: EH I, 483
pastipt
sastīpāt
sastĩpât Dunika, Wolm., stipu%C3%B4t">sastipuôt, auch sastīpêt Brasche, tr., mit Reifen versehen, bebänden; ein Fass abbinden Brasche: Jānīt[i]s kannu sadauzīja..., dieva dē̦ls sastīpuoja (Var.: sastīpāja) sudrabiņa stīpiņām BW. 32934. Jānītim re̦sna sieva, vara stīpām sastīpuota 32995. puisis... iztaisījis... stīpas un ar tām sastīpājis raganas zārku Pas. III, 58 (aus Serbigal). taures pagatavuoja nuo vienkuoča, kuŗu pāršķēla uz pusi,... salika kuopā un sastīpuoja Konv.2 4124. Refl. -tiês, sich Reifen umlegen, sich bebänden: sastīpuojies dzelzs stīpām Pas. IV, 476.
Avots: ME III, 748
Avots: ME III, 748
stipens
stipe̦ns,
1) die Stütze der Schlittensohle:
es nuolauzu ragavām trīs stipe̦nus Römershof (vgl. auch Bezzenberger Lett. Di. - stna. 176);
2) der Schlüssel
L., Bielenstein Holzb. 40, Wenden, Lemburg, Nitau n. U., Schujen; eigentlich ein Pflock, s. Bielenstein l. c.;
3) "ein Stück, Teil vom Ganzen (meist vom Zeug, Strick oder Garn)":
drēbes, diegu stipe̦ns Stomersee, N. - Schwarib. Wenigstens in der Bed. 1 und 2 nebst li. stipìnis "Stütze an einer Schleife" und stipinas "Knüttel" zu lat. stīpes "Pflock", stipa "Strebe zur Stütze der Amphoren", stipula "Halm", mnd. stīvele "Stütze", mhd. stīf "steif" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 646 f.); vgl. auch stiprs; in der Bed. 3 zunächst zu stipans.
Avots: ME IV, 1071
1) die Stütze der Schlittensohle:
es nuolauzu ragavām trīs stipe̦nus Römershof (vgl. auch Bezzenberger Lett. Di. - stna. 176);
2) der Schlüssel
L., Bielenstein Holzb. 40, Wenden, Lemburg, Nitau n. U., Schujen; eigentlich ein Pflock, s. Bielenstein l. c.;
3) "ein Stück, Teil vom Ganzen (meist vom Zeug, Strick oder Garn)":
drēbes, diegu stipe̦ns Stomersee, N. - Schwarib. Wenigstens in der Bed. 1 und 2 nebst li. stipìnis "Stütze an einer Schleife" und stipinas "Knüttel" zu lat. stīpes "Pflock", stipa "Strebe zur Stütze der Amphoren", stipula "Halm", mnd. stīvele "Stütze", mhd. stīf "steif" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 646 f.); vgl. auch stiprs; in der Bed. 3 zunächst zu stipans.
Avots: ME IV, 1071
stiprs
stiprs (li. stìpras Daukša Post. 600 und Širv. P. Sak. II, 43 und 67 od. stiprùs "stark"),
1) stark, kräftig, fest
U.: Sprw. stiprs kâ lauva Birk. Sakāmv. 30. kas stiprs, tam uzvara 80. stiprs kuoks neluokās 91. nauda stiprāka par taisnību Br. sak. v. 829. ve̦ciem ļaudīm vājas kājas, bet stiprs prāts 612;
2) stark, stark wirkend:
stipri glābjami vārdi Br. 507, iegrūdīšuot... labi stiprā sālī Kaudz. M. 47. stipras zâles, starke Medizin;
3) laut:
stipra balss, eine laute Stimme. stiprs sauciens. - Adv. stipri,
1) stark, kräftig:
kad par jaunu piemin, žagi raunuot strupi un stipri Etn. l, 54;
2) stark, sehr:
vīriņš bijis stipri ve̦cs LP. III, 91. padarīt slipri slimu VI, 23. tis e̦suot stipri tāli 787. ļaudis stipri ticējuši, ka... VII, 214. e̦sam stipri piekusuši 3K. stipri vien runāja, ka mērnieki duošuoties uz Čangalienu Kaudz. M. 145. vajadzēja jau būt stipri pēc pusdienas A. XX, 402;
3) laut:
stipri brēkt, laut schreien U. stipri runāt, saukt, dziedāt Salis. - Subst. stiprums (li. stiprùmas),
1) die Stärke, Kraft, Festigkeit
U.: kalnu racējs spēja sabirdināt kalnus, skaldītājs saskaldīt akmeņus, tai stiprumā abi bija LP. IV, 16. stipruma zâles LP. II, 52; V, 366;
2) die Festung:
nāce... pie Dāvida uz stiprumu Glück I Chron. 13, 16. mežuos taisīja viņš stiprumus un turņus II Chron. 27, 4. Nebst stipt zu apr. acc. s. postippan "ganz", lat. stipulus "firmus" stīpes "Stamm", mhd. stīf "steif, starr", stīvel "(hölzerne) Stütze" u. a., s. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVl, 19, Boisacq Dict. 906, Scheftelowitz BB. XXIX, 20, Bartholomae IF. XI, 138, Brugmann XXVIII, 369, Trautmann Wrtb. 287, Walde Vrgl. Wrtb, li, 646 f.; vgl. auch stīpuluoties und stiept.
Avots: ME IV, 1071, 1072
1) stark, kräftig, fest
U.: Sprw. stiprs kâ lauva Birk. Sakāmv. 30. kas stiprs, tam uzvara 80. stiprs kuoks neluokās 91. nauda stiprāka par taisnību Br. sak. v. 829. ve̦ciem ļaudīm vājas kājas, bet stiprs prāts 612;
2) stark, stark wirkend:
stipri glābjami vārdi Br. 507, iegrūdīšuot... labi stiprā sālī Kaudz. M. 47. stipras zâles, starke Medizin;
3) laut:
stipra balss, eine laute Stimme. stiprs sauciens. - Adv. stipri,
1) stark, kräftig:
kad par jaunu piemin, žagi raunuot strupi un stipri Etn. l, 54;
2) stark, sehr:
vīriņš bijis stipri ve̦cs LP. III, 91. padarīt slipri slimu VI, 23. tis e̦suot stipri tāli 787. ļaudis stipri ticējuši, ka... VII, 214. e̦sam stipri piekusuši 3K. stipri vien runāja, ka mērnieki duošuoties uz Čangalienu Kaudz. M. 145. vajadzēja jau būt stipri pēc pusdienas A. XX, 402;
3) laut:
stipri brēkt, laut schreien U. stipri runāt, saukt, dziedāt Salis. - Subst. stiprums (li. stiprùmas),
1) die Stärke, Kraft, Festigkeit
U.: kalnu racējs spēja sabirdināt kalnus, skaldītājs saskaldīt akmeņus, tai stiprumā abi bija LP. IV, 16. stipruma zâles LP. II, 52; V, 366;
2) die Festung:
nāce... pie Dāvida uz stiprumu Glück I Chron. 13, 16. mežuos taisīja viņš stiprumus un turņus II Chron. 27, 4. Nebst stipt zu apr. acc. s. postippan "ganz", lat. stipulus "firmus" stīpes "Stamm", mhd. stīf "steif, starr", stīvel "(hölzerne) Stütze" u. a., s. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVl, 19, Boisacq Dict. 906, Scheftelowitz BB. XXIX, 20, Bartholomae IF. XI, 138, Brugmann XXVIII, 369, Trautmann Wrtb. 287, Walde Vrgl. Wrtb, li, 646 f.; vgl. auch stīpuluoties und stiept.
Avots: ME IV, 1071, 1072