stokāt
stùokât 2 Plm., ãju,
1) (etwas Weiches) kneten, stampfen
(gew. in der Zstz. mit sa- ) Plm˙n. RKr. XVII, 79 kaņepes; mālu kulu;
2) steif, wie auf Stelzen gehen:
stuokā nu, stuokā ātrāki uz māju! Plm. n. RKr. XVII, 79. Aus (a)russ. cтýкать "laut scglagen?"
Avots: ME III, 1111
1) (etwas Weiches) kneten, stampfen
(gew. in der Zstz. mit sa- ) Plm˙n. RKr. XVII, 79 kaņepes; mālu kulu;
2) steif, wie auf Stelzen gehen:
stuokā nu, stuokā ātrāki uz māju! Plm. n. RKr. XVII, 79. Aus (a)russ. cтýкать "laut scglagen?"
Avots: ME III, 1111