straigns, = straignaîns, staigns: rāvainu, straignu lieknu Janš. Dzimtene ² II, 144. straignā meže̦ze̦ra atvarā Vēr. II, 1302. ceļš netuop... straignāks A. XX, 72. Zu strigt.

Avots: ME IV, 1081

straigns: auch (mit aĩ ) Stenden.

Avots: EH II, 584