straujot

straujuôt, intr.,

1) strömen
Celm., rasch fliessen: upe stràujuo 2 Saikava, Lubn.;

2) ungestüm vorwärts streben:
muožas gars un straujuo prāts Zvanpūtis.

Avots: ME IV, 1082


straujot

straujuôt,

1): kuoki sulām s. ļaus Rainis Dz. un d. III 2 , 351.

Avots: EH II, 584