strēdzināt

strēdzinât, tr., fakt. zu strēgt, einsinken, einschiessen machen, lassen: es tevi strēdzināšu strē̦guošā avuotā BW. 23247 var.; sich anstauen machen: strêdzināt ² baļķus upē Bauske.

Avots: ME III, 1087