strēlnieks

strḕlniẽks C., Wolm., U., Bielenstein Holzb. 595, strēleniẽks, der Schütze: es dzirdēju strēleniekus zaļu birzi strēlījam BW. 18527, 1, meži pilni cauņu, vāverīšu; tur vajaga krietnu suņu, jaunu puišu strēlnieciņu (Var.: strelenieku) 30438 var. lāci..., strēlenieki nuovilks tavu kažuociņu VL. aus Durben. Vgl. aruss. стрѣльникъ dass.

Avots: ME IV, 1088