strĩdîgs,

1) zanksüchtig, zänkisch
V.: strìdīgs ² cilvē̦ks Lös. "nav vis tiesa", meitene atteica strīdīgi Lautb. Luomi 3;

2) streitig
U.: strīdīguos jautājumuos Konv. ² 736. Aus mnd. stridich.

Avots: ME IV, 1091

strĩdîgs,

1): strīdīgam tautiešam BW. 189, 1 var.

Avots: EH II, 588