stuņģis

stuņģis Memelshof, = staņģis II, 1: Pētera māte sakrāja stuņģi sviesta Seibolt MWM. VIII, 244.

Avots: ME III, 1107


stuņģis

II stuņģis "?": vilku vežu valdziņā; kâ ruociņas nepiekusa, tādu stuņģi (Var.: ruņģi, sleņģi, slaņģi) stīvējuot BW. V, S. 653, № 25681, 1.

Avots: EH II, 596