stãvinât, tr., fakt. zu stãvêt,

1) stehen lassen;
nedzer ilgi kruodziņā, nestāvini kumeliņu! BW. 23005. tautu dē̦la kumeliņu nedrīkst ilgi stāvināt 26578, 3;

2) stärken
V.

Avots: ME III, 1054

stãvinât,

1): s. guovis (ganuos) AP., Segew. s. sabraukta zirgu, lai nepaliek stīvas kājas Seyershof.

Avots: EH II, 574