stēdzinieks

stēdziniẽks U.,

1) stẽdzinieks Arrasch, stẽdzenieks Salisb., stēdznieks Matthiä, ein Saatstock (Kohl u. dergl.), den man im zweiten Jahr verpflanzt, um Saat daraus zu ziehen
U.: kāpuosti, kāļi. runkuļi, bietes, ja tuos atstāj uz uotru gadu auguot, paliek par stē dzeniekiem Salisb.;

2) ein Pikenmann
U. Zu stē̦ga I.

Avots: ME IV, 1063