stērstēt
stērstêt, -ẽju,
1) stẽrstêt Dond., schienen
L., U.;
2) prügeln
(mit ẽr) Bershof, Siuxt: savu (se.: sievu)... nuostērstēju, un tā palika mierīga, bet kuo līdz, ka vienu stẽrstē; ja citi savām nedara ne˙kā Janš, Dzimtenea III, 188. Zu stērste II.
Avots: ME IV, 1064
1) stẽrstêt Dond., schienen
L., U.;
2) prügeln
(mit ẽr) Bershof, Siuxt: savu (se.: sievu)... nuostērstēju, un tā palika mierīga, bet kuo līdz, ka vienu stẽrstē; ja citi savām nedara ne˙kā Janš, Dzimtenea III, 188. Zu stērste II.
Avots: ME IV, 1064