stīgât,

1) heben:
jāstīgā smags grāpis nuo kārša zemē Grünh.; (etwas Schweres) tragen (mit î ² ) Bershof;

2) = stīdzêt 4 Schujen, Smilten, C. (mit î);

3) = stīdzêt 1 (mit î) Mar., Drosth., Laud., Schujen, Smilten;

4) (Saatfurchen) ziehen:
tīrumā birzes stīgā Fehteln.

Avots: ME IV, 1075

stīgât,

1): maisus s. (mühsam heben;
mit î ² ) ratuos iekšā Siuxt;

2): kārtīgi izrūdīti kaļķi stîgā kâ biezpiens AP. me̦dus, sīraps stîgā un arī biezpiens - uz pannas ce̦puot - tuop staipīgs, sīksts un stîgā Nötk. nuoburts piens un ziepes stîga ² Salis;

3): gurķi stîga ² Salis; ‡

5) = stîguôt 4 (?): kumeļam stīgām šuvu iemauktiņus; ... izjāju prūšus, leišus stīgādams, kuoklē̦dams BW. 13248, 8 (aus Selg.); "vilkt stīgu" (mit î ) Wessen; ‡

6) "?": guovs stîgā uz vēršuošanuos, arī grūta guovs stîgā AP. ‡ Refl. -tiês PV. "?": guovs stīgājas (= slienājas Lemb., hier mit î ² ).

Avots: EH II, 582