stīve̦ns,

1) steif, drall:
stive̦na ² pātaga Vīt. 60;

2) steif, zäh, hart:
dubļi nav vairs tik šķīsti, bet tādi stīve̦ni, palikuši stīve̦nāki aiz saltuma Fest.;

3) gleichmässig, ununterbrochen:
stìve̦ns ² vējš Vīt. stīve̦na pūsma ne̦s dūmus uz vienu pusi RA.

Avots: ME IV, 1076

stīve̦ns: stìvans ² (ein wenig steif) Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138.

Avots: EH II, 582