stīviņš,

1) stīviņš Smilt., stìviņš ² Bers., Aps., der Streit; der Kampf:
iesākās liels un garš stīviņš par naudas maksāšanu Druva III, 599. pie tiesas man ar viņu tādēļ bija liels stīviņš Aps.;

2) stìviņš ² Aps., ein steifer, fauier Mensch od. ein solches Pferd:
zirgs tīrais stīviņš Aps. jaunais puisis būs gan laikam tāds stīviņš, ka nevarēsi ne pakustināt ders.

Avots: ME IV, 1077

stīviņš,

1): auch Segew. (mit ĩ ); tad nu gan s. ar tuo bē̦rnu ebenda, man hat seine liebe Not mit dem Kind.

Avots: EH II, 582