sundārs

‡ sundārs "?": tē̦vs mani sauca šad un tad par sundāru. šai vārdā jūtama it kâ labvēlība, varbūt pat zināma le̦puošanās ar savu dē̦lu. tuo saku gan vairāk tikai kâ minē̦dams šā mazdzirdē̦tā vārda nuozīmi Austriņš Raksti VII, 15.

Avots: EH II, 603