sunisks L. (li. šùniškas), hündisch, hundemässig: duosim sunisku pērienu mācītājam Kaln. Uozuolk. māc. 3. suniskā bailība Vēr. II, 1006, suniski apieties LP. II, 8. nabagi, suniski ze̦muodamies Vēr. I, 1173. Bei Für. I auch eine Adverhform suniški.

Avots: ME III, 1121

sunisks: Ansis ... rēja pa suniski Pas. XII, 60.

Avots: EH II, 603