svešiniẽks L., U., svešeniẽks Prl. n. FBR. VI, 77, svešniẽks (f. -niẽce, svešenica Prl.), ein Fremder, FremdIing, ein nicht Verwandter: labāk svešnieks nekâ rads Br. sak. v. 1246. viena bija man[a] māsiņa, uotra brāļa līgaviņa, trešā bija svešiniece BW. 13281. svešinieces (Var.: svešenicas) [de̦r] ietaļām 23824, 1 var. apvaicādamies, kas par ļaudīm svešinieki ir RKr. XI, 78.

Avots: ME III, 1151

svešiniẽks: nesūtīšu svešinieka BW. 29437, 1 var.

Avots: EH II, 615