svilpaste,

1) Beiname des Pferdes
im VL.: ķēvīt manu, svilpastīt! BW. 20847 (ähnlich: 27152);

2) verächtl. Bezeichnung für ein Mädchen:
kur, bāliņ, tādu ņēmi?... es būt[u] tādu svilpastīti ar lubiņu atvilkuse BW. 21225, 12;

3) ein leichtfertiger, eilfertiger Mensch
(mit ìl ² ) Bers.

Avots: ME III, 1158

svilpaste,

2): "aušīga sieviete, kas mīl pēc muodes ģērbties" (mit ìl ² ) Warkl.

Avots: EH II, 618