svipsnāt

svipsnât Drosth., svipsnuôt, geziert (mit der Zunge und mit den Lippen) artikulierend, lispelnd sprechen Aps.: viņa runāšana izklausījās kâ svipsnuošana, pruoti tâ: svips, svips, kâ jau smalki cilvē̦ki pa laikam mē̦dz runāt Plūd. Rakstn. II, 334.

Avots: ME III, 1160


svipsnāt

svipsnât: "svipsnuošana" ME. III, 1160 zu verbessern in "svipsnāšana".

Avots: EH II, 619