svārīties

svãrîtiês, -uôs, -ĩjuôs, = svārstîties, schwanken: braucuot siena ve̦zms svārās uz vienu pusi Ahs. n. RKr. XVII, 55. Nebst li. svoras "ein Gewicht" zu svars.

Avots: ME III, 1144


svārīties

svãrîtiês: pusapģībis viņš savās drēbēs svārās Dünsb. Krista gājiens 190. labi sadzē̦rusēs ... visiem par juoku svārās tā mājās Pēt. Av. IV, 85.

Avots: EH II, 612