svēpulis

svê̦pulis "kas nuosvēpējies me̦lns" Nötk.; "kas svēpē" Lennew.; "pusaudzis ar appūstu vē̦de̦ru, kas atdala gāzes" Bers.; ein Stänkerer (bezdis

1) um Walk.

Avots: ME III, 1153