svīrēt
‡ II svīrêt "?": cūka utis svīrēja (Var.: zvīrēja, spīdēja) kâ sidrabiņš Tdz. 58036, 4.
Avots: EH II, 620
Avots: EH II, 620
svīrēt
svìrêt 2 Golg., Bers., Lasd., Laud., Vīt., Grawendahl, Sessw., Kreuzb., Kokn., Lis., -ẽju, (etwas Schweres mit einem Hebel, Hebebaum) heben: akmeņus svīrē Golg. sāli svĩrē nuo laivām ārā Janš. Dzimtene IV, 71; schwer heben oder tragen: svìrēt 2 ūdeni ar nesieniem pret kalnu augšā Lis.; das Gleichgewicht einhalten: svìrē 2 uz uotru pusi, lai ve̦zums neapgāžas! Hirschenhof.
Avots: ME III, 1164
Avots: ME III, 1164