svìrêt ² Golg., Bers., Lasd., Laud., Vīt., Grawendahl, Sessw., Kreuzb., Kokn., Lis., -ẽju, (etwas Schweres mit einem Hebel, Hebebaum) heben: akmeņus svīrē Golg. sāli svĩrē nuo laivām ārā Janš. Dzimtene IV, 71; schwer heben oder tragen: svìrēt ² ūdeni ar nesieniem pret kalnu augšā Lis.; das Gleichgewicht einhalten: svìrē ² uz uotru pusi, lai ve̦zums neapgāžas! Hirschenhof.

Avots: ME III, 1164

I svìrêt ² : auch Fehteln, Lubn., Warkl.,(mit ĩ ) Nötk., (mit ī ) Druw., Meselau.

Avots: EH II, 620

‡ II svīrêt "?": cūka utis svīrēja (Var.: zvīrēja, spīdēja) kâ sidrabiņš Tdz. 58036, 4.

Avots: EH II, 620