Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'szeme' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'szeme' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

sālszeme

sā`lszeme Konv. 2 1054; 2322, Salzboden.

Avots: ME III, 803


sauszeme

sàuszeme, das feste Land: jūrmala ir tā sauszemes daļa, kas satiekas ar jūŗu Kaudz.

Avots: ME III, 777


smiltszeme

smìltszeme, Sandboden : vediet mani smiltszemē (in den Friedhof)! BW. 27476, 7 var.

Avots: ME III, 965



virszeme

virszeme: kad saule pa virszemi staigā (aufgegangen ist) Wainsel n. FBR. XIV, 87.

Avots: EH II, 789


virszeme

virszeme, die Erdoberfläche; die Erde (als Gegensatz zu apakšzeme, das Unterirdische): milzis iegrima zemē tâ, ka tikai ... ce̦pure palika virszemē Pas. II, 294. nedarīsim ļauna virszemē ne˙vienam radījumam 12. iznes mani nuo šejienes virszemē! 109. pie grēcīgiem virszemes biedriem Etn. II, 159. virszemes nemiers LP. II, 58.

Avots: ME IV, 616

Šķirkļa skaidrojumā (8)

ieģibt

ìeģibt, einsinken: sauszeme sāka pamazām ieplakt (ieģibt) Konv. 2 3030. Subst. ieģibums, die Vertiefung: virsuotņu vidū ir ieģibums Konv. 2 1081. ar dienvidus ieģibumu gar piekrastēm Konv. 2 1661.

Avots: ME II, 21


karš

kaŗš (li. kãrias "Heer, Krieg", kargis " Heer"),

1) der Krieg:
asinains, briesmīgs, nikns, sīvs, svē̦ts, atgainīšanās, uzbrukuma, jūŗas, sauszemes, brāļu, pilsuoņu kaŗš, ein blutiger, furchtbarer, heftiger, hartnäckiger, Defensiv -, Offensiv -, See -, Land -, Bruder -, Bürgerkrieg; dziesmu kaŗš, der Sängerkrieg BW. III, 1, 55; krusta kaŗi, Kreuzzüge. kaŗš rluosās LP. II, 85. kaŗu celt, izcelt, sacelt, iesākt, Krieg beginnen, eröfnen; kaŗu vest od. kaŗuot, Krieg führen BW. 32099, 1. kaŗā iet, in den Krieg ziehen;

2) der Hader, Lärm, Unruhe, Mühe:
kas te par kaŗu? bet nu bija kaŗš kājās LP. VI, 591. cik nebij kaŗa, kamē̦r rekrūšus sadabūja kuopā Kaudz. M. drudža kaŗš, das Brechen in den Gliedern U. kaŗa māte, ein zänkisches Weib L., St., U. ej pruojām, kaŗa māte Ltd. 2128;

3) das Heer
(so namentl. im Hochle.), [auch bei Manz. Lettus]: ar adatu nevar kaŗu apkaut. visi kaŗi kājas āva uz karuoga nesējiņu BW. 31963 (Sissegal, Nitau, Absenau, Erlaa, Kalzenau, Sinohlen, Smilt., Lubn., Lettihn, N. - Schwanb., Siggund, Zirau, Sassm.) alutiņu vajadzēja kariņiem duot BW. piel. 2221, 4 (Durben). [šeitan kaŗš atjās BW. 16217; acc. s. kaŗu "Heer" Zb. XVIII, 366.] kaŗā duot, ņemt, in das Heer einreihen: suolās kungi kaŗā duot (Var.: ņemt). In den genitivischen Verbindungen kaŗa kungs, der Offizier, Heerführer LP. VI, 775, kaŗa spē̦ks, Heeresmacht, Kriegsmacht kann der Gen. sowohl in der Bedeutung von" Krieg" aufgefasst werden. [Zu got. harjis, ahd. heri, apers. kāra - "Heer, Menge", ir. cuire "Schar", gr. χοίρανος "Herrscher" (Urbedeutung etwa: Schar ); vgl. Berneker Wrtb. I, 579, Feist got. Wrtb. 2 182 f., Boisacq Dict. 482, Stokes IF. XXVI, 141, Osthoff IF. V, 277 f.]

Avots: ME II, 166


Kurzeme

Kùrzeme [aus Kurszeme], Kurland.

Avots: ME II, 326


pāržmauga

pãržmaûga Peb., Sessw. n. U., [Vank., Golg., Schnickern], pãržņaûga Oppek, n. U., pāržņaugs Serben n. U., eine dünnere, engere Stelle eines Körpers, Feldes, Waldes u. a.: kalnu pāržmauga, der Gebirgspass Konv. 2 1555; sauszemes pāržmauga 982. pāržņauga ir šaurums starp divām vietām, p. p. skudrai vidū pāržņauga; arī tīrumam var būt pāržņauga C., Smilt. pāržmauga var būt upei, laukam, dzijai, skudrai Nerft. [sievietēm, kas valkā īsuos prievietus, zem ceļa ir pāržmauga N.-Peb.]

Avots: ME III, 189


Vāczeme

Vãczeme, Vāc[a]szeme">szeme A.-Laitzen, Mahlup, Deutschland (n. U. auch wohl Ausland überhaupt, so besonders in Zusammen setzungen, z. B. Vāczemes briedis, ein Hirsch, Vāczemes rieksti, Wallnüsse u. a.): ar saulīti saderēju reizā tikt Vāczemē; jau saulīte Vaczemē, es vēl jūras saliņā BW. 30700, 2.

Avots: ME IV, 492


valks

III valks,

1) "ein einmaliger Zug"
(?) Wessen; ‡

2) vàlka 2 gabals Lubn. "zemes gabals, kam mē̦dz pāri staigāt"; līdz valkam, kas starp Daugavu un Dņepru (t. i., sauszemes juoslai starp diviem ūdens baseiniem) V. Lamsters Daugava, S. 70.

Avots: EH II, 753


virsvadība

vìrsvadĩba,* der Oberbefehl: virsvadība par . . . sauszemes un jūru spē̦ku piede̦r ķeizaram Konv. 2 253.

Avots: ME IV, 616


zūstība

zūstĩba "?": virszemes zūstība un nīcība Seifert Chrest. III, 318. lai cerības izšķīstu zūstībā A. v. J. 1896, S. 652. Ein Neologismus.

Avots: ME IV, 755