sãtinât C., Bauske (li. sótinti "sättigen"), tr., Gedeihen geben L., segnen: es gribu tuo sāte̦nāt ar ilgu dzīvuošanu Manz. Post. II, 249. taisnuo mājas vietu viņš sātinās Glück Spr. Sal. 3, 33. sātināta mierība... svētnīcās MWM. v. J. 1898, S. 825. Refl. -tiês, sich genügen lassen Manz. n. U.

Avots: ME III, 808

sãtinât: auch ("?") Lesten n. FBR. XV, 29.

Avots: EH XVI, 473