sēcoņa

sè̦cuoņa Ramkau, das Keuchen, Ächzen, Zischen: viņš . . . gulēs, lai viņa asiņu smagā sècuoņa netraucē̦tu šuo darbu Druva I, 974. kam krūtīs sè̦cuoņa (krūtis e̦lpuojuot sē̦c) viņš slimuo ar sē̦cuoņu Sessw., Stomersee. stipra sè̦cuoņa ² nāca nuo cilvē̦ku pūļa Fehsen. zãlē bija tāda sē̦cuoņa (dumpfes Getöse), ka ne˙kā nevarēja dzirdēt Bixten. In Kalz. (mit è̦ ² ) auch ein schwer und geräuschvoll atmender Mensch.

Avots: ME III, 823