sēdība

sēdība (li. sėdyba "ein Wohnsitz"),

1) ein Wohnsitz, -ort; auch ein Platz, wo ehemals ein Haus gewesen ist
Auleja;

2) "tâ sauc katrā uolnīcā zemes gabalus pie sē̦tām, kas arī viņuos laikuos nebij šņuorēs sadalīti" (mit ê) Oknist n. Fil. mat. 39.

Avots: EH XVI, 480