sēlnava

sē̦lnava (?), = sẽ̦nala: miltiem mati pieputēj[u]ši sē̦lnavām (Var.: sē̦nalām) vainadziņš BW. 7950 var. Wenn zuverlässig (und dafür spricht gekürztes se̦l˜nava dass. aus Walk), umgebüdet aus *sē̦l[e̦]nas (= li. sė´lenos) nach pe̦lavas.

Avots: ME III, 826