sērgaļāt

sē̦rgaļât (li. sergalioti), -ãju, intr., kränkeln: cilvē̦ki paši palaižas: sāk sê̦rgaļāt 2, liekas cisās Janš. Bandavā II, 99.

Avots: ME III, 828


sērgaļāt

sē̦rgaļât: auch (mit ẽ̦r ) NB.

Avots: EH II, 482