I sẽrîgs, traurig, bekümmert Wid.: gurde̦ns, sērīgs smaids Vēr. II, 142. sērīgas jūtas Turg. Muižn. per. 61. kâ viņpasaules ē̦na sērīgs V. Eglītis. zē̦ni . . . lūkuojas . . . sērīgi, līdzcietīgi uz nelaimīguo Poruk. - Subst. sẽrîgums, die Traurigkeit, der Kummer: sērīgums, kas viņā . . . vārduos skanēja Asp. šai smaršai arī tāds sērīgums Vēr. v. J. 1903, S. 14.

Avots: ME III, 828, 829

II sẽrîgs, unangenehm (bitter) schmekkend: brūkleņu virums ilgi stāvē̦dams kļuvis sērīgs Hofzumberge; zu sē̦rs III.

Avots: ME III, 829