sẽtniẽks (f. -niẽce),

1) einer, der zu Hause bleibt, wenn die andern ausgehen
Wid., Celm.: jāpaliek par sētnieci, kamē̦r pats arpašu ciemā. vakarā, kad biedri nāca mājā, sētnieks tiem ar stīviem luocekļiem nāca pretī Pas. II, 80;

2) der Hausknecht:
vi[tīgie sētnieki, kuriem pirksti dręb pēc dzeramnaudas Duomas II, 867.

Avots: ME III, 834

sẽtniẽks,

1): auch Līvāni n. FBR. XX, 136; būšuot jāpaņe̦m sētniece un jāaizbrauc Austriņš Raksti VII, 36; sētnieki Pas. XII, 280 (aus Driceni), die Hausgenossen;
‡

3) der Hofbauer:
rausīgais s. Ciema spīg. 6. naids abu sētnieču starpā 75; ‡

4) "ein Invalide, der von einem Bauernhof zum andern geht, um da eine bestimmte Zeit hindurch unterhalten zu werden"
Sessw.

Avots: EH II, 484