sētuve

sẽ̦tuve (li. sėtuvė˜ "Saatkorb"), sē̦tuvs, s. sē̦tava.

Avots: ME III, 834


sētuve

I sẽ̦tuve: auch Grob., Lesten, (mit è̦ 2 ) Kaltenbr., Oknist, Pitda, Zvirgzdine, Demin. gen. s. set[u]vītes Bw. 27978, I var. (aus Lippaiken); vienu sētuvi bišu Janš. Mežv. ļ. II, 339.

Avots: EH II, 484


sētuve

II sẽ̦tuve Rutzart "dziļāka vieta upes līcī".

Avots: EH II, 484