sīvaîns, = sīvs, grausam: kaŗš ar pūķīšiem gan bija sīvains Lautb. Vidv. 37.

Avots: ME III, 855

‡ II sīvaîns "?": trin ruokās rudzzāli, kamē̦r tā tīk (= tiek) sīvaina AP.

Avots: EH II, 493