sūdājs

sũdãjs,

1) = sũdains: sūdājas... zarnas; ar... sūdājām ruokām Latv.;

2) das Mistland, der gedüngte oder zu düngende Acker
U., Mag. V, I, 189, Ugalen n. FBR. VII, 17: sūdājā linus sēt BW. 11882. jaunā sūdājā 19586, 1. labi mieži sūdājā 32747;

3) die Düngerstätte
Wolm.

Avots: ME III, 1130


sūdājs

sũdãjs,

2): auch Blieden, Weissensee; ‡

4) der Hintere
AP., N.-Peb.: vistai viss s. vienos taukuos AP. dabūsi pa sūdāju! N.-Peb.; ‡

5) ein einem Knecht vom Wirt als Lohn zugeteiltes Stück Ackerland, das so gross ist, wie er mit dem Mist seiner Kuh bedüngen kann
(mit ù 2 ) Gr.-Buschh. (s. FBR. XII, 72 und Ceļi VIII, 274), Kaltenbr., Sonnaxt.

Avots: EH II, 606